Saules gads

Meteņi

19.02.2020.

Lai arī sniegu šogad nesagaidījām, 26. februārī skolā tiks svinēti kārtējie saules gada svētki Meteņi.  Sniega-bezsniega aktivitātes "Meteņi" Ziemu godam projām aizvadīt un pavasari sagaidīt.   Ka tikšanās vieta tika norunāts sporta zāles foajē, kur visi kopīgi dziedāja mūzikas stundā apgūto Meteņa dziesmu.  Lai dotos sacensību laukumos, klašu kolektīvam jau iepriekš bija uzdots sadalīties četrš grupās, kuras tad arī sacentās savā starpā, katras stacijas uzvarētājus sveic ...

Bluķa vakars

07.01.2020.

 Latviešu gadskārtā Ziemassvētki ieņem ievērojamu vietu, svinības ilgst četras dienas. Ziemassvētku vakarā ievads svētku norisēm ir bluķa vilkšana. Tā ir viena no īpatnējām Ziemassvētku izdarībām, kam ir sena rituāla nozīme. Ne velti Bluķa vakarus dažos novados sāka svinēt jau no Mārtiņiem, kulmināciju sasniedzot saulgriežu naktī. Svētkus, kurus latvieši sauc par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas arī citas tautas Eiropā Arī Ziemas saulgriežu populārākā tradīcija ir bluķa vilkšana ...

Mārtiņi

07.01.2020.

      Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu 10. novembrī, kuras ietekmē Apkūlības latviešu valodā ieguva arī Mārtiņu jeb Mārtiņdienas nosaukumu. Tad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem). Mārtiņos beidzās  arī Veļu laiks un sākās Sala laiks, kad staignāji kļ ...

Miķeļi

04.11.2019.

Miķeļam gaili kāvuDeviņiemi cekuliem,Lai tas man jaunu gaduRudzus, miežus audzināja. Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgiežu un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Dažādos novados Miķeļu svinēšana tika saukta arī par Mīkaļiem vai Mīklāli, bet tas pazīstams arī ar citiem pavārdiem, kā Sila Miķelis, Miega Miķelis, Miega Mača. Pēc vecā ...